Intervija ar Dr. Gunti Ancānu

Intervija ar Dr. Gunti Ancānu

 

“Laiks, kas šobrīd tiek tērēts, lai pacients saņemtu atbilstošu diagnozi un ārstēšanu, ir nepiedodami ilgs, jo onkoloģijas slimību ārstēšanā laikam ir izšķiroša nozīme,” pastāvošo situāciju valstī komentē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” ķirurgs onkologs, Dr. Guntis Ancāns. Lai vērstu uzmanību un aktualizētu tieši ar ļaundabīgo audzēju – sarkomu – saistītos jautājumus 2020. gada 29. oktobrī Latvijas Onkologu asociācijas rīko konferenci “Sarkomu diagnostikas un ārstēšanas iespējas mūsdienās”, kura norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Alfa auditorijā, Jelgavas ielā 3, Rīgā.

 

Kā cilvēks var uzzināt, ka viņam ir sarkoma?

Parasti cilvēki sūdzas par pirmreizēji atklātu sataustītu veidojumu audos, zemādā, tūska locītavā – kaut kas neparasts. Dodas pie ģimenes ārsta, lai uzzinātu kas ir šis veidojums, kas viņam pēkšņi ir parādījies zemādā. Ģimenes ārsts parasti domā, ka tas ir labdabīgs veidojums. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka sarkoma ir plaša spektra slimība. Zināmi ir kādi 159 dažādi apakštipi, un katrs no tiem izpaužas citādi. Es pats ikdienā klīniskajā praksē saistībā ar mīksto audu sarkomām visbiežāk sastopos ar gadījumiem, kur pacients ir sataustījis lēni augošu, cietu veidojumu zemādā. Parasti tiek domāts, ka tā ir lipoma jeb labdabīgs taukaudu veidojums. Dažkārt pacients atceras, ka divus vai trīs gadus atpakaļ ir ieguvis traumu, un tagad, kad ir sataustījis veidojumu, domā, ka tās ir traumas sekas. Sākās apburtais loks: pacients iet no viena speciālista pie nākamā, stāv rindā uz izmeklējumiem, saņem vairāk jautājumu nekā atbilžu un beigās nonāk pie onkologa. Ņemot vērā, ka sarkoma ir salīdzinoši reti sastopams audzējs, tad arī onkologiem bieži vien paiet zināms laiks, līdz viņi nonāk pie atbildes, ka tā ir sarkoma un nekas cits. Tas ir iemesls, kāpēc mēs aktualizējam šo jautājumu arī ārstiem-speciālistiem. Latvijā gadījumu skaits uz iedzīvotājiem ir neliels, līdz ar to mums trūkst šādas pieredzes.

Vai atšķiras simptomi atkarībā no vietas, kur veidojas audzējs?

Jā, protams. Ja mēs runājam par mīksto audu sarkomu vai sarkomu uz ekstremitātēm, tad sūdzības, ko pacients visbiežāk apraksta, ir par blīviem audiem zemādā, spiediena sajūtu, sāpēm, ja tiek nospiests kāds nervs, apasiņošanas traucējumiem. Paiet diezgan ilgs laiks, līdz parādās sūdzības. Pirmās izmaiņas ir nelielas, un cilvēkam ir ļoti grūti saprast, kas notiek. Savukārt, ja mēs runājam par retroperitoneālām sarkomām, kas ir vēdera dobumā, paiet ļoti ilgs laiks, kamēr parādās pirmās sūdzības, un tās parasti ir par smaguma sajūtu, diskomfortu, traucētu vēdera izeju.

Kādās lokācijās sarkoma ir novērojama visbiežāk?

Sarkoma var būt jebkurā vietā, kur ir mīkstie audi un kauli. Jānodala divas lielās grupas: kauli un saistaudi, un mīksto audu grupa. Tā var būt uz ekstremitātes vai uz jebkuras ķermeņa daļas – zemādā, locītavā, kaulos, vēdera dobumā – visur, kur ir saistaudi. Sarkomas izcelsme parasti ir meklējama saistaudos. Manā klīniskajā praksē tās pārsvarā ir uz ekstremitātēm. Pēdējā, ko mēs izoperējām, bija kundzei uz augšstilba, un viņa to saistīja ar pārmaiņām pēc traumas. Minētā audzēja kopējā masa sastādīja četrus kilogramus.

Kā sarkomas atšķiras no citiem audzējiem? Kā atšķiras terapija no citiem vēža veidiem?

Sarkomas terapija ir ļoti atkarīga no sarkomas apakštipa. Tomēr parasti sarkomas kopumā slikti pakļaujas ķīmijterapijai, tāpēc pamata ārstēšanas metode ir operācija. Gadījumos, kad operāciju nevar veikt, kā papildus ārstēšanas metode kalpo staru terapija. Protams, pēdējā laikā nāk klāt arī ķīmijterapijas preparātu kombinācija. Tomēr Latvijā mēs lielākoties izmantojam divas metodes: ķirurģisku ārstēšanu un staru terapiju. Es ļoti vēlētos, lai jaunās pasaules vēsmas par ķīmijterapijas preperātiem nonāktu arī Latvijā. Sarkomas tāpat kā jebkuras onkoloģiskas slimības ārstēšanā svarīga ir starptautiskā pieredze, skatījums no malas un dalīšanās zināšanās. Tādēļ mēs šobrīd rīkojam konferenci par sarkomām, kurā lielākā daļa runātāju būs ārzemju lektori.

Kādi vēl ir sarkomas ārstēšanas veidi? Kā tiek piemeklēts pacientam atbilstošākais?

Principā staru terapija iedalās sīkāk, bet kopumā onkoloģijā mums ir trīs pamata ārstēšanas metodes: ķīmijterapija, staru terapija un ķirurģija. Sarkomas gadījumā mēs pielietojam visas trīs. Lai pieņemtu lēmumus par katram pacientam piemērotāko ārstēšanu, tiek organizēti ārstu konsīliji. Visbiežāk kā pirmais tiek organizēts radioloģiskais konsīlijs. Tajā mēs pieņemam lēmumu, vai mēs pacientu operējam, vai sūtām uz onkoloģisko konsīliju. Onkoloģiskajā konsīlijā ir trīs dalībnieki: radiologs, staru terapeits un ķirurgs. Ja pacients tiek nosūtīts uz onkoloģisko konsīliju, tad visticamāk tiks pieņemts lēmums par staru vai ķīmijterapiju. Atkarībā no sarkomas veida un histoloģijas tiek pieņemts lēmums par konkrētu ārstēšanas metodi. Visbiežāk izraudzītā ir staru terapija, dažkārt kombinācijā ar ķīmijterapiju.

Kādas iespējas sarkomas ārstēšanā ir Latvijā? Vai valsts to apmaksā?

Valsts apmaksā ārstēšanu, bet sistēma diemžēl nav sakārtota. Paiet diezgan ilgs laiks, kamēr pacienti cirkulē pa medicīnas iestādēm līdz nonāk vienā no divām universitātes slimnīcām. Laba prakse, kas pasaulē tiek piekopta, ir sarkomas ārstēšanas tīkls. Tajā ārstēšana tiek piedāvāta pa kompetences līmeņiem. Ir svarīgi, lai brīdī, kad ārsts atpazīst slimību, pacientu var uzreiz nosūtīt uz kompetences centru. Centrā ir multidisciplinārs konsīlijs ar speciālistiem radiologiem, patologiem, ķirurgiem un ķīmijterapeitiem. Viņi šo slimību pazīst un ātri var pieņemt adekvātus lēmumus pacientu ārstēšanai. Laiks, kas šobrīd tiek tērēts, lai pacients saņemtu atbilstošu diagnozi un ārstēšanu, ir nepiedodami ilgs, jo onkoloģijas slimību ārstēšanā laikam ir izšķiroša nozīme. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu vadlīnijas. Piemēram, vadlīnijas Francijā nosaka: ja veidojums ir virs 5 cm, ir jāveic magnētiskā rezonanse. Pat gadījumos, ja tiek uzskatīts, ka tā ir lipoma, tāpat ir jāveic magnētiskā rezonanse, lai noteiktu, vai tā ir liela lipoma vai tomēr audzējs. Ja tā nav lipoma, pacients uzreiz nokļūst kompetences centrā, kur ap viņu jau ir speciālisti.

Ar kādiem sarežģījumiem saskaras sarkomas pacienti Latvijā? Kā būtu iespējams situāciju uzlabot?

Svarīga ir gan ārstu un pacientu izglītošana, gan iepriekšminēto kompetenču organizēšana. Piemēram, mēs visi zinām par melanomu. Ja jūs pajautāsiet kādam uz ielas par to, kas ir melanoma, persona noteikti zinās, ar ko tas ir saistīts. Ja jūs pajautāsiet par sarkomu, visticamāk, uzrunātais nezinās, kas ir sarkoma. Toties, ja es jums pateikšu, ka melanoma un sarkoma ir audzēji, kas attīstās no viena veida šūnām, un melanoma ir vairāk tuva sarkomai, kā ādas vēzim, jūs, visticamāk, arī par to nezināsiet. Tāpēc pirmais, ar ko mums ir jāsāk, ir ārstu un pacientu izglītošana. Otrs risinājums, protams, ir kompetenču centri, kuros atrodas specializētas vienības, kuras nodarbojas ar diagnostikas veikšanu, ārstēšanu un tālāko veselības stāvokļa novērošanu. Parasti novērošanas laiks ir 5 gadi, bet šādi pacienti ir jānovēro ilgāk, jo akūtas metastāzes var parādīties arī 10 gadus pēc pirmās operācijas.

 

Uz Latvijas Onkologu asociācijas onkoloģijas dienas konferenci “Sarkomu diagnostikas un ārstēšanas iespējas mūsdienās” aicināti tiek ārsti, topošie speciālisti un veselības aprūpes jomas studenti. Dalība konferencē ir bez maksas. Piesakies līdz 28. oktobra plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: http://ej.uz/sarkomas