PASAULĒ DZEMDES KAKLA VĒZIS IR CETURTĀ BIEŽĀKĀ VĒŽA LOKALIZĀCIJA

Dzemdes kakla vēzis ir ceturtā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm pasaulē pēc krūts, kolorektālā un plaušu vēža [1]. Šī vēža lokalizācija sastopama gandrīz 8 % no visiem sieviešu saslimšanas gadījumiem ar vēzi.

        Dzemdes kakla vēzis ir aktuāls jautājums Latvijai.  Kopumā Latvijas dzemdes kakla vēža rādītāji ir krietni sliktāki nekā vidēji Eiropas Savienībā – mirstība ir divreiz lielāka, bet incidence – par 90 % lielāka [2] . (1.1. attēls).

Sk. 1. att. Dzemdes vēža incidence

Dzemdes kakla vēža galvenais etioloģiskais faktors ir cilvēka papilomas vīruss (CPV), kas ir pazīstams kā nopietns cilvēku kancerogēns. Ir pierādīts, ka dzemdes kakla vēža incidence korelē ar CPV izplatību.
Cilvēka papilomas vīruss ir DNS vīruss, tas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, un ir pierādīts, ka šis vīruss spēj izraisīt dzemdes kakla vēzi [3;4;5].
Ir zināmi aptuveni 200 CPV tipi, un no tiem vairāk nekā 40 tipi inficē tieši gļotādu dzemdes kaklā, makstī, vulvā, taisnajā zarnā, uretrā, dzimumloceklī un anālajā atverē [6]. Minētajās gļotādās, ilgstošas infekcijas gadījumā, var veidoties vēzis. Savukārt, 15 tipi ir atzīti par augsta riska onkogēniem [7]. Vairāk nekā 70 % visu dzemdes kakla vēža gadījumu Eiropā izraisa divi augsta riska CPV tipi – CPV 16 un CPV 18 [8].
Vēl 20 % izraisīti ar 31, 33, 45, 52, 58 CPV tipiem. Lielākās inficēšanās iespējas sievietēm ir pusaudžu vecumā un dzīves otrajā gadu desmitā. Lielākajai daļai ar CPV inficēto sieviešu, dzemdes kaklā izveidojas zemas pakāpes priekšvēža izmaiņas (LSIL jeb CIN I). Tikai 15 % divu gadu laikā var attīstīties augstas pakāpes (HSIL jeb CINII-III) izmaiņas. HSIL izmaiņām ir palielināts malignizācijas potenciāls – 1/3 desmit gadu laikā var attīstīties vēzis [9].
Viens no efektīvākajiem dzemdes kakla onkoloģisko saslimšanu profilakses pasākumiem ir meiteņu vakcinācija pret CPV. ASV Nacionālais vēža institūts ir norādījis, ka, plašās CPV infekcijas izplatības dēļ, lielākā daļa cilvēku to iegūst drīz pēc tam, kad pirmo reizi kļūst seksuāli aktīvi. Persona, kurai ir bijis tikai viens dzimumpartneris, arī ar lielu varbūtību var iegūt CPV infekciju [10].
CPV ietekmē ne tikai meiteņu un sieviešu veselību, bet arī zēnu un vīriešu veselību. Vakcinācija no inficēšanās ar noteiktiem HPV vīrusu tipiem pasargā ne tikai vakcinēto indivīdu, bet arī tās personas, kuras nav vakcinētas. Piemēram, Austrālijā pirmo četru gadu laikā pēc meiteņu vakcinācijas programmas ieviešanas samazinājās jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar dzimumorgānu kārpām pret CPV nevakcinēto jaunu sieviešu un jaunu vīriešu vidū. [11].
Pēc 2017. gada 19. aprīļa datiem 76 valstīs nacionālajā valsts imunizācijas kalendārā ir iekļauta vakcinācija pret CPV infekciju, tai skaitā 16 valstīs vakcināciju veic gan meitenēm, gan zēniem [12]. Vakcīnas faktisko, plašā mērogā pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību varēs redzēt tikai aptuveni pēc 20 gadiem, kad statistikas dati parādīs, cik būtiski būs samazinājies papilomas vīrusa izraisīto audzēju skaits, taču jau šobrīd veikto pētījumu rezultāti liecina par dzemdes kakla patoloģijas samazinājumu jaunām sievietēm, kuras bija vakcinētas pret CPV infekciju.
Latvijas Imunizācijas valsts padome, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, rekomendēja iekļaut vakcinācijas kalendārā meiteņu vakcināciju pret CPV, un tā rezultātā ar Ministru kabineta 2009. gada 26. maija noteikumiem Nr. 487 “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”” no 2010. gada 1. Septembra Latvijas vakcinācijas kalendārā tika iekļauta 12 gadus vecu meiteņu obligāta vakcinācija pret CPV infekciju.
Dzemdes kakla vēzis tāpat kā citas onkoloģiskās saslimšanas ir hroniska slimība, kas attīstās daudzu gadu laikā, tādēļ sieviete ar šo vēža lokalizāciju var saslimt pat 20-30 gadus pēc inficēšanās ar CPV.
Šobrīd ir pagājuši tikai astoņi gadi, kopš no 2010. gada 1. septembra uzsākta meiteņu obligātā vakcinācija pret CPV infekciju, tādēļ sieviešu populācijas vakcinācijas aptvere Latvijā ir samērā neliela un visas šajā 8 gadu periodā ar dzemdes kakla vēzi (slimības kods pēc SSK-10 – C53) saslimušās pieaugušās sievietes nav vakcinētas pret CPV , kas pagaidām liedz veikt īsteni reprezentatīvu pētījumu par šī preventīvā pasākuma patiesajiem rezultātiem, jo ir jāpaiet ilgākam laikam kopš profilakses programmas uzsākšanas. Šis varētu būt aktuāls temats pētījumiem pēc 5-7 gadiem.
Šobrīd pasaulē ir pieejamas trīs vakcīnas pret CPV: 2-valentā, 4-valentā, 9-
valentā – katra aizsargā pret noteiktiem CPV tipiem.
Nesen vakcīnu pret CPV infekciju centās sasaistīt ar tādām komplikācijām kā kompleksais reģionālais sāpju sindroms un posturālais ortostātiskais takihardijas sindroms, bet Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Medicīnas aģentūra, balstoties uz ilggadējiem, apjomīgiem zinātniskajiem pētījumiem, ir paziņojusi, ka minētie apgalvojumi nav patiesi un līdz ar to ir maldinoši. Kopš CPV vakcīnu licencēšanas 2006. gadā, ir izlietots vairāk nekā 270 miljoni devu. 2007. gadā Globālā Vakcīnu drošības konsultatīvā komiteja (The Global Advisory Committee on Vaccine Safety) pirmo reizi pārskatīja datus par vakcīnu drošumu un pēc tam sekojoši 2008., 2009., 2014., 2015. Pēdējais Komitejas ziņojums par CPV vakcīnas drošību iznācis 2017. gadā. 2017. gada jūlijā ir publicēts pēdējais ziņojums, kurā Globālā Vakcīnu drošības konsultatīvā komiteja atzīst to, ka anafilakses risks ir aptuveni 1,7 gadījumi uz miljonu vakcīnu devu, un sinkope tika konstatēta kā kopēja trauksme vai ar stresu saistīta reakcija injekcijai. Citas nevēlamas blakusparādības nav konstatētas un ir uzskatīts, ka CPV vakcīnas ir drošas [13] . Nopietnākās nevēlamās reakcijas, kas nav komplikācija vai blakne, bet paredzama un nekaitīga reakcija pēc vakcinācijas tās veikšanas brīdī vai trīs dienu laikā pēc potes, ir neliels reibonis, galvas sāpes un apsārtums injekcijas vietā. Šīs reakcijas ilgst neilgi, un līdzīgas ķermeņa reakcijas novēro arī citām vakcinācijām
Ieguvumu un risku attiecība saistībā ar nevēlamajām blakusparādībām visām 3 vakcīnām ir pozitīva [14,15,16, 17].

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Ferlay J, Shin HR, Bray F, Forman D, Mathers C, Parkin DM. GLOBOCAN 2008, Cancer Incidence and Mortality Worldwide: IARC CancerBase No. 10 [Internet]. Lyon, France: International Agency for Research on Cancer. c2010 – [cited 2014 Oct 15]. Available from: http://globocan.iarc.fr.
2. PVO, 2012
3 . Franco EL, Harper DM. Vaccination against human papillomavirus infection: a new
paradigm in cervical cancer control. Vaccine 2005; 23: 2388-2394.
4. Bosch FX, Lorincz A, Munoz N. The causal relation between human papillomavirus andcervical cancer. J Clin Pathol 2002; 55: 244-65.
5. Walboomers JM, Jacobs MV, Manos MM. Human papillomavirus is a necessary cause ofinvasive cervical cancer worldwide. j Pathol 199; 189: 12-9.
6. Human Papillomavirus: HPV information for clinicians, April 2007. Center for disease
prevention and control. [Tiešsaiste] [Citēts: 2014. gada 30. janvārī.]
7 .Preparing for introduction of HPV vaccines: policy and programme guidance for countries 2006, PVO ( citēts 2014.gada 30. janvārī.).
8. Lindsay L, Smith JS & 621-32
9. Jit M, Vyse A, Borrow R et al. Prevalence of human papillomavirus antibodies in young
female subjects in England. Br J Cancer 2007; 97 (7): 989-91.
10. The Australian Immunisation Handbook 9th edition, 2008. australian government, Department of Health and Ageing [Tiešsaiste] (Citēts: 2014.gada 30.janvārī]http:// www.immunise.health.gov.au/internet/immunise/publishing.nsf/Content/78CDF41C283426A8CA2574E4002)
11. Latvijas imunizācijas padomes sēdes protokols08.10.2016.g
12. www.vm.gov.lv.
13. Pēdējais drošības ziņojums – 14 JULY 2017, 92th YEAR / 14 JUILLET 2017, 92e ANNÉE No 28, 2017, 92, 393–404; http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/255870/1/WER9228.pdf
15. Slade BA, Leidel L, Vellozzi C et al. Postlicensure safety surveillance for qHPV
recombinant vaccine. JAMA 2009; 302: 750-757.
16. Suspected Adverse Reaction Analysis CERVARIX Human papillomavirus (HPV) vaccine,29 July 2010. [Tiešsaiste] Medicines and Healthcare products Regulatory Agency. gada. [Citēts:2014. gada 31. janvārī.] http://www.mhra.gov.uk/home/groups/plp/
documents/websiteresources/con028377.pdf
17. X. Bresse, C. Goergen, B. Prager, E. Joura, Universal vaccination with the
quadrivalent HPV vaccine in Austria: impact on virus circulation, public health and
cost-effectiveness analysis, Expert Rev. Pharmaecon. Outcomes Res. 14 (2) (2014)
18. N.A. Constantine, P. Jerman, Acceptance of human papillomavirus vaccination
among Californian parents of daughters: a representative statewide analysis, J.
Adolesc. Health 40 (2) (2007) 108–115.

Materiālu sagatavoja  Dr. Aksana Evart
Materiāla tapšanu un izveidošanu atbalsta MSD. Materiāla satura atspoguļo autora viedokli un var nesaskanēt ar MSD viedokli. MSD rekomendē lietot mūsu medikamnentus tikai saskaņā ar reģistrētajiem zāļu aprakstiem.